Brauciens uz Kandavu
Tas bija piektdienas vakars. Tad man beidzās MS ( mūzikas skola) koris. Es gāju uz parku, lai satiktos ar tēti un mēs abi brauktu mājās. Pie Medicīnas muzeja 24. autobuss bija jāpilda diezgan ilgi, bet ne pārāk ilgi, jo 5 minūtes varēja pārmīt ar tūristiem, kuri atceļojuši uz ārzemēm un meklē Hanzas ielas stadionu.( Es gan nezinu vai tas tur ir, bet katrā ziņā viņiem vajadzēja doties tieši uz kādu stadionu. Netālu no manām mājām ir Airu ielas stadions, bet tas tā- jāsāk runāt par lietu.
Kad autobuss bija pienācis, tētis pārsteidza mani ar ziņu, ka braucam pie viņa klasesbiedra Jāņa uz Kandavu, un ņemsim līdzi arī suņuķu Puiku. Mammai būs vientulīgi 3 dienas vienai pašai, bet uz meitas un suņa bildi, kas nolikta pie gultas, var papriecāties( skatoties). Kad bijām mājās, tad sakravājām mantas, paņēmām Puiku( suņuku), un beigās izrādījās, ka vēl viens tēta klasesbiedrs, fotogrāfs Haralds brauks līdzi. Nodomāju, ka Mammai būs vientulīgi 3 dienas vienai pašai, bet uz meitas un suņa bildi, kas nolikta pie gultas, var papriecāties( skatoties). Puika visu laiku bija mierīgs, sēdēja manā klēpī, ķepiņas uz priekšu salicis. Satikām Haraldu, iepirkāmies MAXIMĀ, turpinājām ceļu, un pēc kādas pusotras stundas jau bijām klāt. Kandavā bija suņu meitene Ferda. Tālāk jau paši varat iztēloties, ko darīju es, ko veči un ko- suņi.
Lai patīkama lasāmviela! :)
|
